Katra diena mums iesākas ar kādām vēlmēm, vajadzībām. Būt - nozīmē dzīvot saskaņā ar vērtībām, principiem, uzskatiem. Vērtība ir jēgpilnais, saprātīgais pēc kā mums vajadzētu tiekties, meklēt patiesību, izzināt pasaules noslēpumus. Cik daudz ir visa kā, ko varētu vēlēties, uzņemt garīgās vērtības sevī. Mūžs cilvēkam būtu par īsu, ja visu to gribētu noskaidrot, ieņemt sev atbilstošu vietu sabiedrībā, atbilstoši savām spējām, vēlmēm un vērtību saprašanas. Taču, cik nav cilvēku, kuri iznieko dzīvi, pat nepamanot sev apkārt skaisto, vērtīgo. Nodzīvo un dažreiz pat neatjēdzas, ka dzīve galā, izniekota un to var aizmest kā novalkātu, vecu kurpi. Bieži ir tā, ka šaubu nemiers dīda cilvēku, moka šaubas. Vai mēs to jau neuzskatām par dzīves normu, nemeklēt sev vajadzīgo? Un tā staigājam pa šo pasauli kā nomaldījušies no patiesības ceļa? Vai neesam pārāk lētticīgi, akli, dzīvi uztveram virspusēji? Mēs stāvam izvēles priekšā, paši brīvi izvēloties savu dzīves ritējumu, bet vai novērtējam kritiski savu izvēli? Kāds ir mans pašnovērtējums, morālā stāja, mana attieksme pret sevi un sabiedrību? Attieksme pret kultūru raksturo cilvēku – vai esi civilizēts, vai barbarisks. Kurai vērtībai dot priekšroku? Laikmeta un situācijas īpatnības prasa vērtību pārkārtojumus.…
