Apskatot lielu daļu no latviešu ievērojamākajiem māksliniekiem es izvēlējos rakstīt par – komponistu Jurjāņu Andreju, dzejnieku Aleksandru Čaku, gleznotāju Vilhelmu Purvīti, režisoru Edmundu Freibergu un dramaturgu Baumaņu Kārli. Šie cilvēki piesaistīja manu uzmanību ar lielo darbu ko viņi ir paveikuši latviešu kultūras labā, bieži vien neatrodoties Latvijas teritorijā. Jurjānu Andrejs ir pašā latviešu mūzikas centrā, visu ievērojamāko darbu dvēsele un darītājs, kuru pazīst gan oficiālā mūzikas dzīves organizētāji, gan mūzikas draugi tāltālos Latvijas nostūros. Viņš ir radījis tādus skaņdarbus, kas iet cauri paaudzēm un vienmēr ir dzīvi. Ar neparasto un spilgto talantu 20. un 30.gados Čaks bija viens no populārākajiem latviešu dzejniekiem, turklāt viņš kļuva slavens tik pēkšņi un ātri kā reti kurš, varbūt pat neviens cits latviešu literatūrās. Reti kuram dzejniekam dots tik laimīgs liktenis ar saviem vārdiem ierakstīties tautas dvēselē. Čaku lasa pat tie, kas dzeju vispār nelasa; viņu citē gan elitāros literāros saietos, gan parastās mājas ballītēs.…
