Šajā darbā ir stāstīt par jaunu sievieti vārdā Helēna, kura ir uzaugusi pie audzu vecākiem un kura ir vēlējusies uzzināt kā savu dzīvi ir pavadījusi viņas māte. Bet, tā kā viņas māte ir nupat kā aizgājusi no šīs pasaules, viņai netiek dota tāda iespēja – no viņas pašas to uzzināt, jo mātei bija vai nu kauns runāt par savu mūžu, vai arī viņai nepietika spēka par to pastāstīt savai meitai Eleonorai.”Ikreiz, kad viņas virtuvītē dzēra tēju, Helēna ar skumīgu interesi noraudzījās uz sievieti , kas pusmūžā bija laidusi viņu pasaulē, bet, tikko paaugušos, bez redzamām sirdssāpēm, vienīgi aizbildinoties ar bērnam nepiemērotiem apstākļiem, atdevusi audzināšanā labiem cilvēkiem uz pilsētu.” Tomēr viņas māte ir bijusi pietiekoši tālredzīga ,proti, viņa bija vērsusies pie vietējā mācītāja Adalberta ar lūgumu izpildīt viņas pēdējo gribu. Viņas savās bērēs bija vēlējusies sapulcināt visus sev dzīves laikā tuvos cilvēkus, kautgan to izrādījās samērā maz. …
