Nivelējot ģeometriski (ar horizontālu vizūru), punktu savstarpējos paaugstinājumus no vienas
instrumenta stāvvietas var noteikt tikkai tad, ja paaugstinājumi nepārsniedz nivelēšanas latas
garumu. NIvelējot trigonometriski (ar slīpu vizūru), šāda ierobežojuma nav; sakarā ar to
paplašinās paaugstinājumu noteikšanas iespējas no vienasinstrumenta stāvietas, t. i., samazinās
stāvietu skaits, ja zemes virsmas reljefs ir krasi izteikts.
Lai, trigonometriski nivelējot, noteiktu punkta B paaugstinājumu h virs A (2.5.31. att.),
punktā B vertikāli iesprauž stigmietu, uz kura atzīmēts skatpunkts P. Tā augstumu N virs B
izmēŗa tieši, piemēram, ar mērlenti. Punktā B var uzstādīt ar nivelēšanas latu. Tad vidējai tīkliņa
svītrai atbilstošais latas nolasījums izsaka skatpunkta augstumu N virs H.…
