Henriks Ibsens (Henrik Johan Ibsen, 1828.g. 20. martā – 1906.g. 23. maijā) ir viens no pazīstamākajiem vārdiem pasaules literatūrā. Viņš bija centrāla figūra tā laika modernajā Eiropas intelektuālās dzīves atjaunotnē un tiek uzskatīts par mūsdienu dramaturģijas tēvu. Ibsens bija režisors un dramaturgs pirmajā norvēģu nacionālajā teātrī Bergenā (1851-1857). Vēlāk, atgriežoties Kristiānijā - teātra vadītājs (Oslo, 1857-1862). Viņa lugas joprojām ir ļoti aktuālas un tiek arvien iestudētas visās pasaules malās.
