2. Dzelzamūra mežos (februāris)
Koki nesen izgāzti no zemes. Nonākam jaunaudzē un spoži spīd saule. Mazās priedītes apgrauztas. Līdzās jaunaudzei cirsma. Apse. Priede sen nokaltusi, miza saplaisājusi. Mellenāji, brūklenāji, virši.
Briežu, stirnu un nostāk lapsu pēdas. Zaķa pēdas arī mežacūkas rakumi. Sermuliņš – balts ar melnastes galiņu.
Vabole aiz koka mizas guļ ziemas miegu. Aiz mizas guļ sastinguši zirnekļi un kādi no odiņiem staipa spārnus un kājas.
Zeltgalvītis ar smalko balstiņu pārlaižas pāri. Pāri aizlido krustknābis saukdams “gip-gip.” Dižraibai dzenis mums uzauc. Mežirbes. Tālumā iesaucas meža pūce.
…
