Visu organisko pasauli raksturo universālais dzīvā un mirušā pretstats. Šīs divas pasaules ir pilnīgi atšķirīgas savā kārtībā , struktūrā un ritmā . Katrs dzīvais organisms nes sevī savas iznīcības iespējamību ārējās pasaules ietekmes rezultātā un nepieciešamību iekšēju faktoru darbības rezultātā. Ir jāpierod pie domas, ka katras dzīvības sākumā ir ieliktas arī tās beigas. Tikai nedzīvajā pasaulē viss ir mūžīgs, nemainīgs. Taču dzīvība nepārtraukti atrodas attīstības procesā, kas savukārt saistīts ar mūžīgu maiņu un tapšanu, un, protams, ar katras atsevišķas būtnes bojāeju. Visas organiskās dabas riņķojumu un cikliskumu raksturo triāde – dzīve-nāve-jauna dzīve. Tas nzīmē, ka vienam organismam ir jaiet bojā , lai dotu dzīvību un vietu citam,kurš būs piemērotāks jaunajiem apstākļiem …
