-
Miltu ēdieni
| Nr. | Chapter | Page. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Prečziniskais raksturojums | 5 |
| 2. | Uzturvērtība | 8 |
| 3. | Ēdienu iedalījums | 9 |
| 4. | Gatavošana, siltapstrāde | 10 |
| 5. | Miltu ēdienu gatavošanas tehnoloģija | 13 |
| 6. | Miltu ēdienu pasniegšanas raksturojums | 17 |
| Kopsavilkums | 18 | |
| Literatūras saraksts | 19 |
Kviešu miltiem ir vairāku veidu tipi:
1) 405. Tips – satur 0,40 – 0,52 % pelnvielu. Milti iegūti, lietojot saliktu atkārtotu malumu, samaļot tikai grauda endospermu. Miltu tips atbilst augstākā labuma šķiras miltiem. Milti praktiski nesatur minerālvielas un šķiedrvielas. Tie piemēroti dažādu miltu konditorejas izstrādājumu izgatavošanai, klimpām, pankūkām.
2) 550. Tips – satur 0,53 – 0,63 % pelnvielu piemēroti maizes cepšanai.
3) 1050. Tips – satur 0,84 – 1,14 % pelnvielu un ir piemēroti dažādu veselības maižu un rudzu – kviešu maizes izgatavošanai.
4) 1600. Tips – pelnvielu satur ir vairāk nekā 1,15 %, ir tumšas krāsas milti, kas piemēroti veselības un rudzu maizes ražošanai.
Rudzu miltu tipi:
1) 700. Tips – bīdelēti rudzu milti ar pelnvielu saturu ne vairāk kā 0,73 % (senāk saukti par sijātiem miltiem) lieto tradicionālās saldskābās maizes cepšanā.
2) 1370. Tips – skrotētos rudzu miltus ar pelnvielu saturu ne vairāk kā 1,45 % izmanto, gatavojot rudzu klona maizi, formas maizi un rudzu – kviešu maizi.
3) 1740. Tips – rupjo rudzu miltu ar pelnvielu saturu ne vairāk kā 1,80 % un rudzu pilngraudu maluma miltu ieguvei lieto gandrīz 100% visu graudu. Šos miltus pamatā lieto rudzu klona maizēm un veselības maizēm.…
Ēdināšanas uzņēmumam ir svarīgi zināt, no kurienes nāk viņu nepieciešamā kvalitatīvā pārtika, ko viņi no tās var izveidot un vai cilvēkiem tas ir nepieciešams. Parasti ēdināšanas uzņēmumi gatavo ēdienus no smalka maluma kviešu miltiem, kaut gan augstvērtīgāki ir rupja maluma milti. Miltus lieto dažāda veida maizes cepšanai, makaronu izstrādājumu gatavošanai, pankūkām, biezputrām (rupja maluma miltus). Tos izmanto arī citu produktu panēšanai, mērču un zupu iebiezināšanai. [7.Lit.avots 102.lpp.] Vispopulārākais graudu pārstrādes produkts ir milti. Ražojot miltus, graudiem tiek nomalts ārējais slānis, milti tiek gatavoti no grauda viducīša. Kviešu milti iznāk balti, skaisti un ir ilgāk glabājami, jo, šādi apstrādājot, miltos paliek pietiekami daudz cietes un olbaltumvielu, taču krasi samazinās oksidācijai pakļauto taukvielu daudzums. Samazinās balastvielu un vitamīnu daudzums, līdz ar to arī produkta bioloģiskā vērtība. Ar rudzu graudiem ir savādāk, jo rudzu grauda uzbūve ir atšķirīga – tā vērtīgās vielas bāzējas gan apvalkā, gan grauda kodolā, tādēļ ārējā slāņa nomalšana tik ļoti nesamazina grauda uzturvērtību. Tieši tādēļ no miltu izstrādājumiem vienmēr pirmajā vietā būs rupjmaize. [3.lit.avots 28.lpp.]
