-
Krusta kari Latvijas teritorijā 13.gadsimtā
| Nr. | Chapter | Page. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Kristīgās misijas pirmsākumi latvijā | 4 |
| 1.2. | Feodālisma ieviešana | 4 |
| 1.3. | Zobenbrāļu ordeņa dibināšana | 5 |
| 2. | Kuršu nomākšana | 6 |
| 2.1. | Kuršu pirmās cīņas ar vāciešiem | 6 |
| 2.2. | Kuršu pakļaušana vāciešiem | 6 |
| 2.3. | Saules kauja un kuršu pirmā sacelšanās | 7 |
| 2.4. | Otra un treša sacelšanās | 7 |
| 3. | Zemgaļu brīvības cīņas | 8 |
| 3.1. | Zemgaļu pirmās attiecības ar vāciešiem | 8 |
| 3.2. | Zemgaļu brīvības cīņu pirmais posms: Viestarta cīņas | 8 |
| 3.3. | Zemgaļu brīvības cīņu otrais posms (1259-1272) | 9 |
| 3.4. | Zemgaļu brīvības cīņu trešais posms | 9 |
| Nameiša cīņas (1279-1281) | 9 | |
| 3.5. | Zemgaļu brīvības cīņu ceturtais posms: (1286-1290) | 10 |
| Izmantoto avotu un literatūras saraksts | 11 |
3.5. Zemgaļu brīvības cīņu ceturtais posms: (1286-1290)
Gribēdami pakļaut Zemgali savai varai, vācieši 1286.gada ziemā uzcēla Svētkalna pili blakus Tērvetei. Zemgaļi saprata kādas briesmas viņiem draud no vācu tuvuma. Ar visu uzbrucēju varonību un lielajiem upuriem tas tomēr neizdevās. Tad zemgaļi spēra izmisuma soli: viņi paši nodedzināja Tērvetes pili un pilsētu, glābdamies no vācu tuvuma, aizgāja uz Rakti un citiem atklātiem Zemgales novadiem. Tomēr cīņu vēl zemgaļi nepārtrauca. 1287.gadā zemgaļi gāja nakts uzbrukumā pret Rīgu, kur sakāva vācu karaspēka nodaļu, bet pašu pilsētu viņiem neizdevās. Pēc tam zemgaļi izpostīja Ikšķiles novadu. Vācu karaspēks dzinās zemgaļiem pakaļ un panāca viņus pie Garozas upes. Kaujā zemgaļi sakāva vāciešus un kaujā krita ordeņa mestrs. Tomēr šī kauja nedeva, ko zemgaļi bija cerējuši, jo vācieši neatstāja zemgaļu zemi. Atriebdamies vācieši nākošajā gadā iebruka Zemgalē un nodedzināja Dobeles, Raktes un Sidrabenes pilsētas. Liela daļa iedzīvotāju tika apkauta. Tākā zemgaļi nepadevās vācieši 1289.gada vasarā uzsāka no Svētkalna pils zemgaļu lauku un iedzīves sistemātisku postīšanu. Zemgalē izcēlās šausmīgs bads. Negribedami padoties dēļ bada Dobelnieki devās gan uz Rakti gan uz Lietuvu. Bet arī Rakti zemgaļie bija spiesti atstāt. Beidzamo glābiņu meklēja Sidrabenes pilī ko no pārējiem novadiem šķīra meži. Bet arī tur vajātāji nedeva mieru. Beidzot Sidrabieši pameta dzimteni un devās uz Lietuvu, visi palikušie bija spiesti padoties vāciešiem. 1290.gadā vācieši nodedzināja Sidrabenes pili līdz pamatiem.1
…
Ievads Šo tēmu es izvēlējos tāpēc, ka viens no krusta kara gājiena virzieniem bija Baltija. Es vēlos uzzināt vai Latvijas teritorijā esošo baltu cilšu pakļaušanai bija kāda nozīme. Šo darbu veikt būs samērā viegli, jo informācija par krusta kariem Latvijas teritorijā ir ļoti daudzās grāmatās un ļoti daudz. Darba mērķis: izzināt krusta karu gaitu Latvijas teritorijā 13.gs. Darba uzdevumi: 1. Uzzināt kas notika īsi pirms krusta karu sākuma Latvijas teritorijā 13.gs. 2. Cik ilgi baltu ciltis Latvijas teritorijā cīnījās pret vācu ordeni. Darba struktūra: darbs sastāv no trim nodaļām kurās ir aprakstīts par to kas notika īsi pirms krusta kariem Latvijas teritorijā 13.gs., un tas kā tika pakļauti kurši un zemgaļi vācu jūgam.
