Jau senatnē daudzi sabiedriski domātāji labi apzinājās un norādīja uz milzīgo audzināšanas lomu gan sabiedrības attīstībā, gan katra cilvēka dzīvē.
Protams, ka uzskati uz audzināšanu antīkajā pasaulē spēcīgi atšķīrās no mūsu šīsdienas uzskatiem. Arī mūsdienu sabiedrība, iespējas un prasības ievērojami atšķiras no tā laika. Taču, neskatoties uz to, daudzas metodes audzināšanā, kuru aizsākumi meklējami antīkajā pasaulē, ( piemēram, Sokrats ar savu dialogu ), mēs izmantojam ikdienā mūsdienu pasaulē.
Katrai zinātnei ir sava vēsture, un dabu vai sabiedrisku parādību pietiekami noteikts aspekts, ar kuru studēšanu viņa nodarbojas un, kuru zināšanai, ir liela nozīme, lai saprastu tās teorētiskus pamatus.
Jebkuras zinātnes studēšana iesākas ar vairāku svarīgu jautājumu noskaidrošanu. Piemēram, kā radās un attīstījās šī zinātne un kādas specifiskas problēmas viņa izpēta?
Pedagoģijas vēstures pamatkategorija ir audzināsana.
Ar audzināšanu plašā nozīmē saprot jaunās paaudzes sagatavošanu dzīvei sabiedrībā. Audzināšana ir process, kurā iepriekšējās paaudzes nodod sabiedriski vēsturisko pieredzi nākamajām paaudzēm, lai tās sagatavotu dzīvei un darbam, kas nepieciešams sabiedrības tālākai attīstībai.…
