Ērika Ēriksona teorija ir viens no centrālajiem psiholoģijas teorētiskajiem pamatiem, kas skaidro personības attīstību dzīves gaitā. Ēriksons uzsvēra, ka cilvēka attīstība nav tikai bioloģiskais process, bet psihosociāls process, kurā ikviens indivīds piedzīvo noteiktas attīstības stadijas, saskaroties ar izaicinājumiem un psihosociālajām krīzēm. Katrs dzīves posms ir saistīts ar konkrētu konfliktu, kas jāatrisina, lai nodrošinātu veselīgu personības attīstību.
Ēriksona teorija izceļ astoņas psihosociālās attīstības stadijas, sākot no dzimšanas līdz vecumam, kad cilvēks saskaras ar dzīves beigām. Katra stadija ietver divus pretstatāmus psiholoģiskos principus, kur indivīds attīstās, risinot konfliktu starp tiem. Piemēram, bērnībā pastāv uzticības un neuzticības konflikts, savukārt pusaudža gados attīstās identitātes un identitātes krīze.
…
