Pāris minūtes pirms izrādes pieaug iekšējs uztraukums, vērojot apkārtējos visi izskatās mierīgi, bet mani vienmēr teātrī pārņem nemiers. Jūtos neiederīga, viss tik glauns un grandiozs, bet šoreiz izrāde mani glābj. Tas kļūst skaidrs pirmajās izrādes minūtēs. Priekškars atveras, aiz tā parasta zemnieku istaba (Aigara Ozoliņa scenogrāfija), bet istabas vidū grozās pats Rūdolfs Blaumanis, kuru spēlē Ainārs Ančevskis. Viņš sasauc uz skatuves savus varoņus, dod tiem norādījumus par viņu raksturu un spēles stilu, un sākas balagānam līdzīga spēle. Jauneklīgais Blaumanis no skatuves nepazūd ne mirkli. Viņš piesaka skatus, apsauc un koriģē savus varoņus, atgādina tiem tekstu, bet pārsvarā vienkārši stāv malā un noraugās uz tiem, rokas kabatās sabāzis.…
