-
Māsas loma pēcoperācijas pacienta aprūpē
| Nr. | Chapter | Page. |
| 1. | Akūtas vai hroniskas sāpes sakarā ar audu bojājumu, spiedienu | 3 |
| 2. | Informācijas nepietiekamība par operāciju pirms operācijas un pēcoperācijas periodu | 4 |
| 3. | Hemorāģijas vai hipovolemijas izraisīts potenciāls pēcoperācijas šoks | 5 |
| 4. | Hemorāģijas vai hipovolēmijas izraisīts potenciāls pēcoperācijas risks | 6 |
| 5. | Komforta izmaiņas, lietojot narkotiskos analģētikus | 7 |
| 8. | Iespējama trauma sakarā ar varbūtējām izmaiņām psihiskajā darbībā pēc anestēzijas | 10 |
| 9. | Zināšanu trūkums pa režīmu un ārstnieciskiem pasākumiem mājas apstākļos | 11 |
| 10. | Potenciāls trombemboliskais stāvoklis sakarā ar atrāvušos tromba migrāciju | 12 |
| 11. | Venozās asinsrites nepietiekamība sakarā ar obstrukciju un stāzi | 14 |
| 12. | Tromboflebīts | 15 |
| 13. | Izmantotā literatūra | 17 |
HEMORĀĢIJAS VAI HIPOVOLĒMIJAS IZRAISĪTS POTENCIĀLS PĒCOPERĀCIJAS ŠOKS
Rīcības pamatojums:
1.Hipotensija un tahikardija var norādīt uz iekšēju asiņošanu.
2.Asiņošana visbiežāk gadās pirmajās stundās pēc operācijas. Bieža novērošana ļauj precīzi diagnosticēt asiņošanu. Savācot izdalīto var objektīvi spriest par kopējo šķidruma zudumu.
3.Gaiša krāsa asiņu ieplūšana drenās var liecināt par iekšēju asiņošanu.
4.Mainot pārsēju var atraut asins receklīšus no brūces malām un izraisīt asiņošanu.
5.Pietūkums un hematoma liecina par zemādas asiņošanu.
6.Psihiskā stāvokļa izmaiņas var rasties cerebrālās hipoksijas rezultātā, sakarā ar samazinātu smadzeņu perfūziju hemorāģijas vai hipovolēmijas dēļ.
7.Laba venozā katetra darbība ir nepieciešama šķidruma zuduma kompensēšanai. Bieži vien i/v šķidruma ievadīšana ir vienīgais ārstēšanas veids, kas nepieciešams hipovolēmiskā šoka gadījumā.…
Sīki analizēta informācija par māsas lomu pēcoperācijas pacienta aprūpē. Mācību materiāls paredzēts medicīnas studentiem.
