Atis Kronvalds saistībā ar tēvzemes mīlestību minēja tās septiņus avotus: „ Tēvu zemes pazīšana, tēvijas vēsture, tēvu valodas cienīšana un piekopšana, turēties pie tēvu tēvu krietnām ierašām, kopības prāts, latviešu tautas krietnāko dēlu cieņā, godā turēšana, ticības mācība.” [4, 230. -232.lpp.]
Manuprāt, J. A. Studenta grāmata ir ļoti pamācoša. Ieteiktu to izlasīt ikvienam topošajam pedagogam, jo tā sniedz vērtīgas atziņas par inteliģenta un tikumiska cilvēka pazīmēm. „Ja izglītotais cilvēks tomēŗ spēj rupji rīkoties, ja viņam nav ne iecietības, ne smalkjūtības vai pieklājības, atsaucības un labvēlības, viņš nav inteliģents.”[3, 233.lpp.]
Students uzsver arī svešvalodu, literatūras un mākslas nozīmi cilvēka garīgajā izaugmē, kā arī to, ka jābūt līdzsvaram starp izglītību un tikumību. „Galvenais trūkums līdzšinējā. Tikumiskās gribas audzināšanu neiesāk pirms izglītības.” [3, 253.lpp.]
…
