Arī Latvija pievienojās bez tās ratifikācijas. Tādējādi var secināt, ka, neraugoties uz tās nozīmīgumu ES pirmspievienošanās periodā, ratificēt konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību nav oficiāla nosacījuma.
3. Pirms un pēc iestāšanās ES. Pārejas perioda būtiskākās problēmas Igaunijā
Veidu, kādā EK divpusējie nolīgumi ar Igauniju, Latviju un Lietuvu tika sagatavoti, parakstīti un stājās spēkā parāda to, ka ES uzskata Baltijas valstis kā vienotu valstu grupu. Diferencēšanās parādījās attiecībā uz pārejas periodiem, lai izveidotu brīvās tirdzniecības zonu. Šeit parādījās Igaunijas atšķirīgais stāvoklis, jo ar to nebija paredzēts vispārējs pārejas periods. Turklāt par dažiem jautājumiem, piemēram, lauksaimniecība un pašnodarbināto personu tiesības Igaunijā pat piedāvā labvēlīgāku režīmu uz Kopienas produktiem un pilsoņiem, nevis otrādi.
…
