Varētu domāt, ka reformācijas cēlonis varbūt bija materiāli apsvērumi - sekularizējot baznīcas īpašumus iegūt zemi savā īpašumā un aplaupīt baznīcas. Taču iepriekšējā kārtība daudz vieglāk ļāva dižciltīgajiem iekļūt baznīcas sistēmā, tādejādi gūstot ļoti lielas materiālās priekšrocības, bez mazākā riska. Turklāt baznīcu grautiņos lietas netika izšķērdētas vai piesavinātas, lielais vairums vērtīgo lietu taču tika iznīcinātas, citas paredzētas koplietošanai (piemēram, tā rodoties pirmajai publiskajai bibliotēkai Rīgā). Jāatzīst, ka zināmas merkantilas tieksmes gan bija tiem, kas bija parādā Ordenim vai bīskapiem.
Politiskas intereses reformācijas sākšanai bija vasaļiem, kuri atbalstīja rīdziniekus, bet pašiem rīdziniekiem šāds, tīri politisks motīvs ir apšaubāms.…
