Pūlim tādās situācijās kā demonstrācijas, sacelšanās vai panika ir raksturīga fokusēta mijiedarbība – ikviens pūļa loceklis savu rīcību apzināti vai neapzināti cenšas saskaņot ar citu locekļu rīcību. Šāda pūļa aktivitātes izpausme jau kopš franču revolūcijas 1789. gadā piesaistījusi sociologu un vēsturnieku interesi.
Pamatojoties uz Le Bona teoriju par pūļa aktivitātēm – fokusēta pūļa ietekmē indivīds ir spējīgs uz tādu rīcību, uz kādu vienatnē tas nebūtu spējīgs (piem., barbarisms u.tml.). Jo, kā Le Bons paskaidro, pūļa ietekmē indivīds nolaižas līdz daudz ‘primitīvākiem’ reakciju tipiem. Pūlī indivīds ir radība, kas rīkojas instinkta vadīts.
Sociālās kustības
Sociālās kustības ir kolektīvi centieni sekmēt kādu kopīgu interesi vai nodrošināt kopīgu mērķi, vērsties par vai pret sociālām izmaiņām sabiedrībā vai grupā caur kolektīvu rīcību ārpus jebkādiem institūtiem.
Deivids Aberle (David Aberle) izdala četrus sociālo kustību tipus:
1Transformatīvās kustības – tiecas pēc tālejošām izmaiņām sabiedrībā vai sabiedrībās, kuru daļa tie ir (revolucionālas kustības, radikāli reliģiskas kust. u. c.).…
