Jau vairāk nekā 70 gadu pagāja no ta brīžā kad bija parrakstīts Molotova-Ribentropa pakts. Tomēr joprojām tas ir strīdu jautājums daudziem vēsturniekiem. Kaut pakta aprakstu var atrast jebkur, kopēja viedokļa par to, kas īstenībā tas bija- okupācija vai palīdzība, tā arī nav. Vienīgais kopējais punkts, kurā vienojas visi, ir tas, ka slepenais papildu protokols, kas bija pievienots PSRS ar Vāciju parrakstītajam paktam, bija starptautisks noziegums, kas pārkāpa visu starptautisko tiesību pamatprincipus.
Ir uzskats, ka ceļu otrajām Pasaules karam atvēra tieši 1939. gada, 23. augusta starp PSRS un Vāciju parrakstītajs līgums par neuzbrukumu, kura neatņemāma daļa bija slepenais papildu protokols, kurš sadalīja abām Lielvalstīm viņu interesejošas sfēras Baltijās Valstīs un Austrum Eiropā.
Apskatot šo jautājumu ir vērts definēt paša pakta nozīmi.
Pakts ir līgums, nolīgums, starptautiskais līgums, parasti lielas politiskas nozīmes. [5]
Kaut gan oficiāli tas bija savstarpējās neuzbrukšanas līgums, pakts saturēja trīs slepenus papilduprotokolus, kas sadalīja Somiju, Igauniju, Lietuvu, Latviju, Poliju un Rumāniju starp PSRS un Vāciju. Pakta rezultātā no PSRS interēšu sfēras, atbildot uz Treša Reiha apelāciju, savu Dzimteni atstāja vairāk nekā 100 000 vācbaltiešu.
Saskaņa ar Vācijas iecērem Molotova-Ribentropa paktam vajadzēja atbaidīt Angliju un Franciju no iejaukšanas poļu - vācu konfliktā, jo parrakstot paktu ar PSRS Hitlers cerēja lielu pretimnākšanu no Maskavas, kura nebija ieinteresēta saglābāt status quo Austrumeiropā. [2]
Tomēr 25. augustā 1939. gada Anglija un Polija parakstīja savstarpējas palīdzības līgumu.
…
