Romas līgums paredzēja izveidot dalībvalstu starpā vispirms Muitas apvienību, tad Kopējo tirgu. Kopējais tirgus atšķiras no Muitas apvienības gan ar četrām ražošanas kustības brīvībām, gan ar tā dēvētajām kopīgajām politikām.
Ekonomiskās integrācijas procesā saskatāmi šādi posmi:
• sākotnējais entuziasma pilnais kopienu veidošanās laiks, kas praktiski noslēdzās 1968. gadā ar Kopēja tirgus noteikumu spēkā stāšanos , izveidojot Muitas apvienību , un de facto apturēja virzību uz pilnīgi izlīdzināta iekšēja tirgus radīšanu;
• Kopienas panāktās ekonomiskās integrācijas sevis apliecināšanas laiks, kas ieilga līdz 1974. gadam , kad pēkšņa naftas cenu pacelšana deva triecienu dalībvalstu tautsaimniecībai ;
• Kopienas tālākas attīstības sastinguma laiks , kas ieilga līdz 1984. gadam: dalībvalstis attapās no naftas cenu pacelšanas, galvenie sasniegumi Kopienas attīstībā bija budžeta jautājumu sakārtošana , it sevišķi attiecībā uz Lielbritānijas prasībām;
• Otrais aktīvas integrācijas laiks, kas 1992. gadā noslēdzās ar Eiropas Savienības līgumu un Vienotā tirgus programmas īstenošanu;
• Vienotā tirgus konsolidācijas laiks, Eiropas Savienības gatavošanās vislielākajam paplašinājumam kopš tās izveidošanas (pozitīvs moments bija dalībvalstu skaita paplašinājums 1995.gadā, negatīvais moments ir nespēja samazināt bezdarbu un citādā ziņā panākt ASV un Japānas attīstības tempus.)
…
