Ņemtajos paraugos neviens rādītājs nepārsniedza 5,4 rādītāju, bet cietāks ūdens vērojams Liepājā (jo daudz izšķīdušu minerālvielu), Jūrmalā un Jelgavā. No fasētiem dzeramajiem ūdeņiem cietāks ūdens ir vērojams Ķekavas avota ūdenī. Pēc mērījumu rezultātiem filtrētajā „krāna ūdenī” visas vielas tiek samazinātas līdz minimumam, padarot to gandrīz par destilētu ūdeni, kas nav ieteicams veselībai. [11]
Pasaules veselības organizācija ir izstrādājusi „Ūdens kvalitātes un veselības stratēģiju” 2013.–2020.gadam, kas vērsta ūdens izraisītu slimību primārai profilaksei, tā cenšoties nodrošināt cilvēku tiesības uz drošu ūdeni un sanitāriju (izmantojot ūdeni dzeršanai, ēdiena pagatavošanai, rekreācijai un mājsaimniecībā). [12]
Secinājumi
Analizējot laboratorijā iegūtos rezultātus, jomas profesionāļu diskusijās apspriesto, kā arī norādīto informāciju uz fasētā ūdens etiķetēm jāsecina, ka „krāna ūdens” sastāva ziņā īpaši neatšķiras no fasētā dzeramā ūdens. „Krāna ūdens” ir veselībai drošs un nekaitīgs, kā to arī nosaka noteikumi Nr. 235. Tomēr izvēle lietot uzturā krāna ūdeni vai fasētu dzeramo ūdeni ir patērētāja gaumes jautājums. Krāna ūdens organoleptiskās īpašības visbiežāk ietekmē dzīvojamo ēku novecojušie ūdensvadi un Latvijas specifiskās augsnes īpatnības, kas pamatā arī ir tas iemesls, kādēļ cilvēki bieži dod priekšroku fasētam dzeramajam ūdenim. [11]
…
