-
Eiropas Savienības ietekme uz tās post-komunistisko dalībvalstu labklājības sistēmu: Latvija
| Nr. | Chapter | Page. |
| Ievads | 2 | |
| 1. | Labklājības valstis Eiropā | 4 |
| 2. | Post-komunistisko valstu labklājības sistēma – sākums un reformas | 6 |
| 3. | Latvijas labklājības sistēmas izaugsme Eiropas Savienībā | 8 |
| Secinājumi | 10 | |
| Izmantoto avotu un literatūras saraksts | 11 |
Secinājumi
Labklājības valstis, jeb, pareizāk – labklājības sistēmas ir sistēmas, kur valsts ar nodokļu un investoru palīdzību apgādā vai nodrošina ar sociālajiem pakalpojumiem personas vai personu grupas (ģimenes), kuras pašas nespēj sev sagādāt cilvēcīgus, izdzīvošanai nepieciešamus dzīves apstākļus.
Ir noteiktas četri labklājības sistēmu veidi – Anglo-Sakšu, Skandināvu, kontinentālā, dienvidu (citur – Vidusjūras) un Centrālās un Austrumeiropas, katra ar savām īpatnībām un praksēm, piemēram, skandināvu sistēma ir sociāldemokrātiska, savukārt Anglo-Sakšu – liberāla. Latvija un post-komunistiskās valstis pieder pie Centrālās un Austrumeiropas labklājības valstu sistēmas, taču tās ir izteikti mazattīstītākas, kā pārējo sistēmu labklājības valstis.
Komunisma laikā sociālās garantijas pastāvēja, taču tās atbilda minimālajiem Starptautiskās darba organizācijas noteiktajiem standartiem un nereti nebija kvalitatīvas. PSRS bija pavisam atšķirīga tirdzniecības politika, un tās pamats bija strādniecība, tādēļ, komunismam sabrūkot un PSRS republikām iegūstot neatkarību, pēdējās piedzīvoja lielas finansiālās problēmas, mainot tirgus un valsts pārvaldes sistēmu.
…
Pirmo reizi sociālo politiku pieminēja Bismarka Vācijā, un tā bija valsts sociālā palīdzība personām, kurām visvairāk tā ir vajadzīga. Vēlāk to jau sauca par labklājības valsti, jeb labklājības sistēmu. Mūsdienu Rietumvalstu pilsoņiem nav iedomājama valsts bez noteiktām sociālajām garantijām – apdrošināšanu darba vietā, pensijas, bezdarbnieku pabalsta u.c., savukārt Latvijai, tā pat, kā visām post-komunistiskajām valstīm gan apziņā, gan arī valsts pārvaldē ļoti svarīga ir vēsture, īpaši samērā nesenā Padomju Savienības okupācija, pēc kuras Latvijas Republika vēl šobrīd izcieš sekas. Tik pat svarīga, kā okupācijas gadi, Latvijai ir svarīga dalība Eiropas Savienībā. Esot Eiropas Savienības dalībvalsts, tās iedzīvotājiem, sevišķi studentiem, ir svarīgi apzināties, ko tieši Latvijas Republika iegūst no Eiropas Savienības un cik svarīga ir dalība.
