Psiholoģija un vispār zinātne ir bagāta ar dažādām, bieži visai atšķirīgām personības koncepcijām. Katrs no autoriem ir izcēlis, pētījis un skaidrojis cilvēka kā personības (sabiedrības locekļa) struktūru (uzbūvi) un uzvedības īpatnības. Un katrs viedoklis ir cienījams un uzskatāms par pareizu. Lai definētu, kas ir personība, būtu jāņem vērā katrs cilvēks atsevišķi, bet, tā kā tas nav iespējams, tad zinātnieki vienmēr meklē kopsakarības, kas atkārtojas visiem kaut cik līdzīgi. Psiholoģijā pastāv arī problēma par personības pētīšanas metodēm un metodikām, jo - kas der vienā gadījumā, tas neder citos. Katram no šiem psihologiem ir savi uzskati attiecībā uz cilvēka personības attīstību, par tās ietekmējošiem faktoriem un kas kurā vecumā cilvēkam ir vissvarīgākais un visnozīmīgāk viņu iespaido. Visas teorijas radušās dēļ vēlmes izzināt cilvēku psiholoģiju un emocionālo attīstību. Kopumā var secināt, ka, no vienas puses, personības attīstību ietekmē iedzimtība. Sociālās ietekmes iespaido tikai iespējas tai programmai, kas jau ir cilvēkā piedzimstot. No otras puses, personības attīstību nosaka arī kultūras (ārējās vides) ietekme, cilvēka personība ir individualizēta kultūras sistēma, kurā cilvēks iekļaujas.…
