Cilvēkam mācoties, cenšoties atcerēties kaut ko dzirdētu vai lasītu, šūnas sāk veidot labākus kontaktus savā starpā, un tas rada pozitīvu rezultātu - tādā veidā cilvēks aktivizē savas iespējas un rezerves. Turklāt ikviena cilvēka galvā ir lielākas rezerves, nekā viņš spēj iedomāties.
Savukārt tādos gadījumos, kad cilvēks neko vairs negrib darīt un nolaiž rokas, apzinoties, ka viņš vairs nav spiests neko zināt (piemēram, pēkšņi kļūstot par bezdarbnieku un atmetot cerību atrast darbu), viņš ātri var zaudēt savas iemaņas un praksi, tajā skaitā arī atmiņu, jo viņam nav motivācijas aktivizēt savas smadzenes. Ja cilvēks jūt, ka atmiņa viņam ir sliktāka nekā tai vajadzētu būt, jāvēršas pie speciālista, lai ar specifisku testu vai izmeklējumu palīdzību izvērtētu, cik problēma ir nopietna un ko ir iespējams darīt lietas labā.
