-
Atmiņa
Informācija, kas nonāk mūsu atmiņā var būt dažāda:
Redzes jeb vizuālā;
Dzirdes jeb audiālā;
Kustību;
Emocionālā;
Vārdiskā jeb verbālā.
Atmiņas iedalījums
1. Atcerēšanās veids
netīša atmiņa
tīšā atmiņa
2. Informācijas grupēšana pēc noteiktām pazīmēm
mehāniskā atmiņa
loģiskā atmiņa
3. Maņu grupas
redzes atmiņa
dzirdes atmiņa
taustes atmiņa
ožas atmiņa
garšas atmiņa
Atmiņas iedalījums
4. Kustību atmiņa - saistīta ar cilvēka kustību sistēmu. Tā nodrošina mūsu darba, sadzīves un sporta kustības.
5. Tēlainā atmiņa - saistīta ar tēlu, priekšstatu veidošanu un saglabāšanu atmiņā.
6. Emocionālā atmiņa - atmiņā saglabājās spilgti emocionāli pārdzīvojumi.
7. Atmiņas ilgums
momentānā atmiņa
īslaicīgā atmiņa
ilgstošā atmiņa
…
Cilvēkam mācoties, cenšoties atcerēties kaut ko dzirdētu vai lasītu, šūnas sāk veidot labākus kontaktus savā starpā, un tas rada pozitīvu rezultātu - tādā veidā cilvēks aktivizē savas iespējas un rezerves. Turklāt ikviena cilvēka galvā ir lielākas rezerves, nekā viņš spēj iedomāties. Savukārt tādos gadījumos, kad cilvēks neko vairs negrib darīt un nolaiž rokas, apzinoties, ka viņš vairs nav spiests neko zināt (piemēram, pēkšņi kļūstot par bezdarbnieku un atmetot cerību atrast darbu), viņš ātri var zaudēt savas iemaņas un praksi, tajā skaitā arī atmiņu, jo viņam nav motivācijas aktivizēt savas smadzenes. Ja cilvēks jūt, ka atmiņa viņam ir sliktāka nekā tai vajadzētu būt, jāvēršas pie speciālista, lai ar specifisku testu vai izmeklējumu palīdzību izvērtētu, cik problēma ir nopietna un ko ir iespējams darīt lietas labā.


















