Albēra Kamī “Svešinieks” ir eksistenciālisma darbs, jo:
Darba centrā ir indivīda un tā brīvības tēlojums.
Katra diena Merso bija līdzīga, jo viņš tikai strādāja kantorī, interesējās par savu kaimiņu dzīvi vai arī pavadīja laiku kopā ar Mariju. Nonākot cietumā Merso nejutās brīvs un līdz ar to sajuta vēlmi atkal šīs lietas darīt dien dienā, jo bija pie tām pieradis, bet ar laiku pat sāka pierast pie cietuma sienām un domām par savu nāvi. Bet jebkurā gadījumā viņš ne mirkli nejutās ierobežots.
Pūliņu veltīguma tēlojums.
Merso bija apcietināts par arāba slepkavību, bet tas viņu itin nemaz neuztrauca. Sarunās ar tiesnesi un savu advokātu viņš nebija ļoti daiļrunīgs un brīžiem pat likās, ka Merso viņiem nepatīk un liekas dīvains, jo necenšas sevi izpestīt no ieslodzījuma. Tiesas laikā galvenajam varoni liekas, ka viss tiek lemts viņa vietā un ka viņa viedoklis netiek ņemts vērā, tāpēc nevēlas pielikt jebkādus pūliņus sevis aizstāvībai un vienaldzīgi nosēž savu tiesas sēdi.…
