Author:
Evaluation:
Published: 12.05.2006.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Not used
  • Research Papers 'Dzimumaudzināšana', 1.
  • Research Papers 'Dzimumaudzināšana', 2.
Extract

Par dzimumaudzināšanas jautājumiem ģimenē var sākt runāt jau tad, kad bērns ir sasniedzis 3 gadu vecumu. Aptuveni šinī vecumā bērns jau spēj izcelt sevi apkārtējā pasaulē, viņš mācās apzināties sava ķermeņa robežas, viņam parādās pašapziņa un lielā mērā (lai gan ne pilnībā) arī spēja nodalīties no mātes. Bērns sāk sevi uzrunāt 1. personā – „ Es gribu! ”, bet nevis kā agrāk – 3. personā. Viņš arī atklāj, ka visi cilvēki dalās sievietēs un vīriešos, līdz ar to sāk aktīvi apgūt savu lomu. Bērnu aizvien vairāk sāk interesēt atšķirības starp vīrieti un sievieti un arī sava dzimumpiederība. Interese par sava un sveša ķermeņa uzbūvi. Šajā vecumā bērni paši mēdz organizēt kopīgas rotaļas meitenēm un zēniem ar izģerbšanos un demonstrēt, un aplūkot viens otra dzimumorgānus. Bērniem rodas pastiprināta interese par saviem dzimumorgāniem. Šīs stadijas beigu posmā bērns izveido noteiktu infantilu (bērnišķīgu) koncepciju par dzimumu atšķirībām un to savstarpējām attiecībām. Veiksmīgas šīs stadijas attīstības gadījumā bērns pieņem savu dzimuma lomu un ir gatavs to pilnveidot. Šī perioda galvenais rezultāts ir bērna atklājums par apmierinājumu, ko var gūt no ķermeniska un emocionāla kontakta ar citu cilvēku. Turklāt izveidojas pamata uzticēšanās, jūtas pret otru cilvēku, kas lielā mērā nosaka nākotnē bērna attiecības ar apkārtējiem.Taču turpinās tālākā nodalīšanās no mātes.Bērnam aizvien pieaug vajadzība pēc patstāvības.Ja māte savu nepietiekamību pēc siltuma,saskarsmes,pozitīvām emocijām ir kompensējusi uz bērna rēķina,tad viņu šī tendence var diedēt.Viņa centīsies saglābt tuvību,tādā veidā savā bērnā provocējot negatīvismu un nepaklausību.Bērns cīnās par savu neatkarību.…

Author's comment
Atlants