Botānikas nozari, kas pētī aļģes, sauc par algoloģiju. Aļģes ir hlorofila augi, tām ir tikai laponis,kas aizvieto augstāko augu organus. Aļģes ir ūdens augi, jūru, ezeru, upju, dīķu un purvu apdzīvotājas. Ikvienā grāvī vai peļķē to ir daudz. Bieži vien tās atrodam uz mitras zemes, mitriem akmeņiem, uz koku mizas. Aļģes sastopamas ne tikai uz augsnes virsmas, bet arī tās virsējā slānī.
Aļģes ir vienšūnu un daudzšūnu organismi. To apmēri ļoti svārstīgi :
daudzas no tām redzamas tikai mikroskopā, bet, uzkrādamās lielākā masā rada, ūdens ziedēšanu un pēc tam iet bojā. Tievie, smaragdzaļie daudzšūnu pavedieni, piestiprinājušies pie zemūdens pāļiem un akmeņiem, sasniedz daudzus desmitus centimetru garumu, bet dažu jūras aļģu sarežģītās uzbūves lapoņi ir daudzus desmitus metru gari un dzīvo ilgus gadus.…
