-
Dioksīni un polihlorbifenili pienā
| Nr. | Chapter | Page. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Noturīgie organiskie piesārņotāji | 4 |
| 1.1. | Dioksīna raksturojums | 6 |
| 1.1.1. | Dioksīna piesārņojuma avoti | 7 |
| 1.1.2. | Dioksīna ietekme uz cilvēka veselību | 8 |
| 2.2. | Polihlorbifenila (PHB) raksturojums | 11 |
| 2.2.1. | Polihlorbifenila ietekme uz cilvēka veselību | 14 |
| 2. | Dioksīna un polihlorbifenila iespējamība pienā | 16 |
| Secinājumi | 20 | |
| Izmantotā literatūra | 21 | |
| Pielikums | 23 |
SECINĀJUMI
1. Dioksīns un polihlorbifenils ir noturīgie organiskie piesārņotāji, kas dabā nonāk cilvēku rīcības dēļ un tur saglabājas līdz pat desmit gadiem.
2. Dzīvniekiem un cilvēkiem šie savienojumi uzkrājas taukaudos, jo tie ir taukos šķīstoši.
3. No dioksīniem vistoksiskākais ir TCDD (2,3,7,8- tetrahlordibenzo para dioksīns), kura TEQ (toksiskais ekvivalents) ir noteikts 1, un pret kuru attiecina pārējo savienojumu toksiskumu. Ir veikti pētījumi, kas pierāda, ka šis savienojums lielās devās izraisa vēzi un citas nopietnas slimības.
4. Cilvēki ķīmiskos savienojumus galvenokārt uzņem ar uzturu, visvairāk ar jūras veltēm, gaļu, pienu un piena produktiem.
5. Cilvēks samazināt uzņemtā dioksīna un polihlorbifenila daudzumu var tikai atsakoties no taukainiem ēdieniem, bet pilnīgi izvairīties no šiem savienojumiem nav iespējams.
…
Dioksīni un polihlorbifenili ir noturīgie organiskie piesārņotāji, kas dabā nonāk cilvēku rīcības dēļ un ir ļoti toksiski, tie kaitē gan dzīvnieku, gan cilvēku veselībai. Šie savienojumi ir lipofīli un uzkrājas cilvēku taukaudos. Cilvēks, kā pārtikas ķēdes gala posms, saņem vislielāko šo ķīmisko savienojumu devu. Paiet 7 – 11 gadi līdz norit šo savienojumu sabrukšana organismā. Ir vairāki pētījumi, kas pierāda, ka šie savienojumi izraisa vēzi un citas nopietnas slimības. To kaitīgās ietekmes dēļ daudzas valstis cīnās par dioksīna un polihlorbifenila samazināšanu vidē, tādejādi samazinot to uzņemto saturu cilvēka organismā. Govs izdala ar pienu aptuveni 30% no uzņemtā dioksīna un polihlorbifenila. Dzīvnieki šos savienojumus saņem no barības, gaisa un ūdens. Cilvēki dioksīna un polihlorbifenila savienojumus galvenokārt saņem ar uzturu. Piens un piena produkti ir viens no galvenajiem pārtikas produktiem ar kuru cilvēki saņem visvairāk dioksīna un polihlorbifenila savienojumus organismā. Pienā ir daudz tauku lodīšu, kurās atrodas šie savienojumi, tāpēc iesaka, lai vairāk izvairītos no šiem kaitīgajiem ķīmiskajiem savienojumiem, tad uzturā lietot vājpienu. Mātes piens izdala daudz dioksīnu un polihlorbifenilu. Lai spriestu par apkārtējās vides piesārņojuma daudzumu, labs rādītājs ir analizēt mātes pienu. Kā minēts literatūrā, ka mātei izdalot pienu ir efektīvs veids kā daļēji attīrīt savu organismu no piesārņojumiem.
