Raksts, tāpat kā valoda, kalpo cilvēku sabiedrībai kā sazināšanās līdzeklis visdažādākajās savstarpējās attiecībās. Fiksējot skaņu valodu, raksts paplašina tās lietošanu gan attāluma, gan laika ziņā.
Raksts neattīstās pats no sevis vai kādu pārdabisku stihiju ietekmē. Raksts rodas un pārveidojas visciešākajā sakarā ar vajadzībām, kas rodas cilvēku sabiedrības ekonomiskajās, politiskajās un kultūras attiecībās. Tāpēc var teikt, ka raksta izveidošanās un attīstība ir saistīta ar sabiedrības attīstību, ar vajadzības pieaugumu cilvēkiem savā starpā sazināties attālumā, ar vajadzību nostiprināt, fiksēt politiskās, tiesiskās, reliģiskās un estētiskās iekārtas pieminekļus.
Raksts ir sabiedrības vēsturiskās attīstības grafiskā izteiksme. Ar raksta izveidošanos nodarbojas raksta vēsture – viena no delikātākajām kultūras vēstures nozarēm, kura raksta formās saskata vārdos grūti izsakāmās nianses. Tās uzdevumos ietilpst arī jautājums par raksta lietošanu Latvijas teritorijā līdz pilnīgai šķiru sabiedrības noformēšanai 12.gadsimta beigās un 13.gadsimta sākumā.…
