Author:
Evaluation:
Published: 20.01.2011.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 9 units
References: Not used
  • Research Papers 'Klīniska intervija. Psihosomatika', 1.
  • Research Papers 'Klīniska intervija. Psihosomatika', 2.
  • Research Papers 'Klīniska intervija. Psihosomatika', 3.
  • Research Papers 'Klīniska intervija. Psihosomatika', 4.
  • Research Papers 'Klīniska intervija. Psihosomatika', 5.
  • Research Papers 'Klīniska intervija. Psihosomatika', 6.
  • Research Papers 'Klīniska intervija. Psihosomatika', 7.
  • Research Papers 'Klīniska intervija. Psihosomatika', 8.
  • Research Papers 'Klīniska intervija. Psihosomatika', 9.
  • Research Papers 'Klīniska intervija. Psihosomatika', 10.
  • Research Papers 'Klīniska intervija. Psihosomatika', 11.
  • Research Papers 'Klīniska intervija. Psihosomatika', 12.
  • Research Papers 'Klīniska intervija. Psihosomatika', 13.
  • Research Papers 'Klīniska intervija. Psihosomatika', 14.
  • Research Papers 'Klīniska intervija. Psihosomatika', 15.
  • Research Papers 'Klīniska intervija. Psihosomatika', 16.
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
1.  Psihosomatiskā pieeja    5
a.  Bērna personības attīstības aspekti    6
b.  Franc Alexander    8
2.  Kuņģa – zarnu trakta traucējumi    11
3.  Klīniskā intervija    12
  Secinājums    16
  Izmantotā literatūra    17
Extract

Klīniska intervija (Clinical interview), dziļas intervijas veids, kas domāts lai noskaidrotu uzvedības iemeslus, attieksmi un motivāciju, kas bieži vien rodas no intervējamā biogrāfijas.
Klīniskā intervija – tas ir veids kā iegūt informāciju par individuāli – psiholoģiskām personības īpašībām, psiholoģiskiem fenomeniem un psiho patoloģiskiem simptomiem un sindromiem, pacienta iekšējās slimības ainu un klienta problēmas struktūru, kā arī psiholoģisko ietekmi uz cilvēku, kas tiek iegūts uz psihologa un klienta personīgā kontakta pamatnes.
Uzskats, ka ķermeņa veselību nevar atdalīt no dvēseles stāvokļa, ir ļoti sens – psihosomatiskas problēma ir tikpat sena kā medicīna kopumā.
Trešajā gadu tūkstotī pirms mūsu ēras ārsts Erasistratos no Aleksandrijas skolas tika uzaicināts pie Sīrijas karaļa, lai izmeklētu viņa dēlu, kas skaitījās bezcerīgi slims. Ārsts ieradās pie slimnieka, un izmeklēšanas laikā, kamēr viņš skaitīja pacienta pulsu, istabā ienāca skaistā Stratonike – Sīrijas karaļa otrā sieva. Pamatojoties uz izteikto psihosomatisko reakciju, proti, pulsa pārmaiņām, Erasistratos tūlīt apjauta, ka slimību izraisījusi jaunā cilvēka bezcerīgā mīlestība pret tēva jauno sievu.
Mūsdienās, kad medicīnas zinātne ir augstā attīstības līmenī, tiek pievērsta liela uzmanība slimību rašanās emocionālajiem faktoriem, jo ārstu pieredzē ir bijis daudz gadījumu, kad cilvēka slimībai nevar atrast fizioloģisku cēloni, gadījumi, kad cilvēks izārstējas no šķietami neārstējamas slimības. …

Author's comment
Atlants