Es varu secināt, ka nevar viennozīmīgi apgalvot, ka totalitārisms starpkaru periodā bija neizbēgams, jo dažādu apstākļu sakritību dēļ varēja tā arī nenotikt. Taču tā notika, jo cilvēki ticējam tam, ko vēstīja šie diktatori, klausījās viņu solījumos un cerēja, ka tie glābs viņus no krīzes, bada, dažādām nebūšanām. Tauta pati atbalstīja šāda politiskā režīma rašanos, jo ja nebūtu tās atbalsts, tad tas viss izvērstos citādāk, paši ievēlēja un atbalstīja līderu partijas, Krievijā boļševiku partiju, Itālijā Darba partiju un Vācijā Strādnieku partiju. Patiesībā aiz partijām slēpās izteiktie līderi, kas visu noteica un vienpersonīgi kontrolēja.…
