Uzrunādama klausītāju gan ar vārdu un mūziku, gan ar aktiermākslas līdzekļiem, skatuves ietērpu un deju, opera ir viens no mūzikas demokrātiskākajiem žanriem, kas saprotams visplašākajai auditorijai. XIX gadsimtā, kad māksla visbeidzot kļūst pieejama sabiedrības lielākajai daļai, opera iegūst jaunu veidolu un nozīmi. Komponisti tajā izsaka visai sabiedrībai svarīgas idejas: vēsta pat tautu brīvības cīņām un to varoņiem, atdzīvina senu tautas leģendu notikumus, stāsta par mīlestību, liktenīgām kaislībām, arī par “vienkāršo cilvēku” dzīves ceļu un likteņu samezglojumiem.
Līdz ar jauno saturu dažādojas arī pats operas žanrs. V. A. Mocarta laikā visai stingri iezīmējās trīs paveidi – opera seri, opera buffa un dziesmuspēle (ar runātiem dialogiem), taču romantisma laikmetā rodas daudzi jauna žanra varianti: romantiskā varoņopera, liriski psiholoģiskā, tautiski episkā, pasaku opera, kā arī vēl citi veidi.…
