Ja ikvienam ir pilnīgi skaidrs, ka pirms pāris tūkstošiem gadu cilvēks ir bijs gaužām neaizsargāts, tad šodien, šķiet, ka esam nostājušies augstāk. Taču ik pa laikam daba parāda, ka arī tagad cilvēks ir bezspēcīgs visvarenās un dižās dabas priekšā.
Cilvēki vienmēr cenšas sistematizēt pasauli ap sevi. Arī dabas katastrofas tiek iedalītas vairākās grupās – kosmiskās (meteorīti), klimatiskās (vētras, tornado, plūdi u.c.) un tektoniskās (vulkāni, zemestrīces un cunami). Katrai no tām ir sava nozīme.
Šajā esejā, apskatot visus dabas katastrofu veidus tiek veidotas argumentu ķēdes, tādējādi beigās rodas secinājums - cilvēks varenās dabas priekšā arī mūsdienās ir pilnīgi neaizsargāts,mūsu pasaule ir pārāk trausa, izveidotā infrastruktūra ir pārāk viegli sagraujama, lai pagaidām drīkstētu uzskatīt, ka cilvēks ir nostājies augstāk par dabu. Tādējādi sākumā izvirzītā hipotēze tiek apstiprināta.
