Jau lugas sākumā Indrānu māte apzinās, ka vecums tuvojas ļoti strauji – redze kļūst ar katru dienu sliktāka, un vairs nav spēka iet ganos. Viņa pārdzīvo, saprotot, ka nespēj strādāt un dzīvot kā agrāk. Edvarta nevēlēšanās dot zirgu tikai vēl vairāk pasliktina mātes veselību. Varētu teikt, ka dēla dēļ Indrānu māte kļuva pavisam akla. Ārēji māte neizrādīja savas bēdas, bet dziļi sirdī pārdzīvoja to, cik ļoti mainījies viņas dēls. Arī Ievas apmelojumi atstāja rētas vecās saimnieces sirdī. Viņa saprata, ka ir kļūdījusies, neklausot tēva brīdinājumiem, bet bija jau par vēlu.…
