Bija nepieciešams veikt sociālos un ekonomiskos pētījumus, kas lielu atbildību nodeva tieši sociālo zinātņu pārstāvjiem. Eiropas lauku sociologi uzskatīja, ka veiksmīgai attīstībai nepietiek tikai ar tehnikas modernizāciju un sabiedrības attīstību. Viņi uzskatīja, ka svarīgāka ir sociālā un ekonomiskā plānošana. Lauku sociologu vidū Eiropā valdīja uzskats, ka sociālās un kultūras pārmaiņas lauku kontekstā ir daļa no plašāka modernizācijas procesa. Viņi arī norobežojās no ASV piekoptā tehnoloģiskā determinisma uzskatot, ka pašas ekonomiskās un tehniskās darbības ir kultūras perspektīvas un attiecīgās sociālās grupas darbības sastāvdaļa. Kultūras atšķirības tiek skatītas kā nozīmīgs spēlētājs lauku socioloģijas attīstībā, jo, atšķirībā no ASV, Eiropā kulturālās atšķirības ir vērojamas, ne tikai starp valstīm, bet arī to ietvaros. Līdz ar to, Eiropas lauku socioloģijas attīstība bijusi lielā mērā saistīta ar šo atšķirību aizsargāšanu. Institucionalizācija lauku socioloģijā vislielākajā mērā notikusi valstīs, kurās ir mazas lauksaimniecības un plaša lauku rekonstrukcijas nepieciešamība.
Sliekšanās uz kulturālu plurālismu, pretošanās amerikāņu hegemonijai un tehnoloģiskajam determinismam ir sekmējusi alternatīvas lauku socioloģijas veidošanos Eiropā, pretstatā dominantajām ASV lauku socioloģijas iezīmēm, kā rezultātā 20. gs. astoņdesmitajos gados radās „jaunā lauku socioloģija”.
…
