-
Tundra
Tundras augi
Veģetācijas sezona tundrā ilgst tikai 50 - 60 dienas.
Tundras augu valstij raksturīgi augi, kam nav dziļas sakņu sistēmas - zemi krūmi, grīšļi, sūnas un ķērpji, kā arī lakstaugi ar īsu veģetācijas periodu.
Tundras dzīvnieki
Daži no ziemeļu tundrām dzīvnieki ietver:Zīdītāji - Arktikas lapsas, Arktikas zaķi, sermulis, muskusa vēršiem, polārie lāči, Arktiskie ciršļi, vāveres, laukustrupastes,, vilkiPutni - sniega pūces, piekūni, irbes, kraukļi, sniega Stērstes, sniega putni, sniega zosis, Arktiskais zīriņš, tundras gulbji, daudzu sugu kaijasZivis - mencas, butes, laši, forelesKukaiņi - Arktikas kamenes, mušas, sienāži, odi, un kodes.
…
Tundra (no Kolas sāmu: tūndâr — ‘bezmeža līdzenums’) ir biomas veids, kurā ir kavēta koku augšana zemās temperatūras un īsās veģetācijas sezonas dēļ. Arktiskā tundra atrodas uz ziemeļiem no taigas un uz dienvidiem no arktiskajiem tuksnešiem. Taigas dienvidu robežu uzskata par Arktikas sākumu. Izšķir trīs veidu tundras: Arktiskā, Antarktiskā un alpīnā tundra. Tā var būt purvaina vai akmeņaina. Tundrā pamatā aug augi bez dziļas sakņu sistēmas - lakstaugi, sūnas un ķērpji; vietām aug arī krūmi un pundurkoki. Vasarā atkūst tikai augšējā kārta, dziļākie slāņi — sākot no 25—90 centimetru dziļuma — nekad neatkūst (mūžīgais sasalums). Tundra ir vējaina vieta, vējš mēdz sasniegt ātrumu 100 km/h. Tundras raksturīgākie dzīvnieki ir baltā pūce, baltirbe, vilks, baltais zaķis, ziemeļbriedis, garastes susliks. Tundras klimata josla ir subarktiskā josla. Vidējā temperatūra ir -15 °C. Nokrišņu daudzums ir 350 mm gadā.