Aspazija bija nozīmīga latviešu literāte un politiķe. Uzskatu, ka viņas sarakstītā luga „Sidraba šķidrauts” pieder pie latviešu romantiski simboliskās literatūras pērlēm.
Uzskatu, ka lugā pieminētais sidraba šķidrauts bija vairāk lāsts, nevis laime. Ļoti daudzi tīkoja Gunas, galvenās varones, spējas šajā šķidrautā ielūkoties un uzzināt nākotni. Kamēr viņa to spēja, visiem viņa patika, bet, kad šķidrauts vairs nerādīja nākotni, ļaužu domas par viņu mainījās. Tie sāka viņu dēvēt par raganu un vēlējās sadedzināt Gunu uz sārta. Domāju, ka tas ir lāsts, jo ar šo šķidrautu tu, kā personība, nevienam neinteresē, tikai tavas spējas. Dramaturģijas darba varoņi arī tiecās uzzināt savu likteni, nevis iepazīt Gunu.
