Fotosintēze ir viens no fundamentālākajiem procesiem, kas nodrošina dzīvības eksistenci uz mūsu planētas. Tā ir sarežģīta bioķīmiska reakciju kopa, kurā zaļie augi, aļģes un noteikti mikroorganismi, izmantojot saules gaismas enerģiju, pārvērš oglekļa dioksīdu un ūdeni organiskās vielās, galvenokārt glikozē, vienlaikus izdalot skābekli. Šis process būtībā ir pamatā visai biosfērai, jo nodrošina gan enerģijas avotu, gan arī elpošanai nepieciešamo atmosfēras sastāvdaļu – skābekli. Bez fotosintēzes nebūtu iespējama dzīvība tās mūsdienu daudzveidībā, jo visi dzīvnieki, cilvēks ieskaitot, ir atkarīgi no augu radītajām organiskajām vielām un atmosfēras gāzu līdzsvara.
Fotosintēzes būtība slēpjas tās spējā pārveidot neorganisko vidi organiskajā. Dabā oglekļa dioksīds, kas atrodas atmosfērā, un ūdens, kas pieejams augsnē un ūdenstilpēs, ar saules staru enerģijas palīdzību tiek pārvērsti par ogļhidrātiem. Šajā procesā vienlaikus izdalās molekulārais skābeklis, kas nonāk atmosfērā. Tā ir vienīgā lielapjoma metode dabā, ar kuras palīdzību planētas atmosfēra tiek bagātināta ar skābekli. Šī iemesla dēļ fotosintēzi bieži dēvē par Zemes dzīvības “dzinēju”, jo bez tās skābeklis tiktu izlietots ātrāk, nekā tas atjaunotos.
…
