„Sociālo prasmju izkopšana ir viens no virzieniem mūsdienu Latvijas izglītības politikā, kuras mērķis ir vispusīgās personības attīstība, socializācija un tādu pilsoņu audzināšana, kas ir spējīga darboties demokrātiskā sabiedrībā.” [4.,58]
Piekrītam šim uzskatam, jo mūsdienu sabiedrība šobrīd ir virzīta uz sociālo prasmju veidošanu. Apkārtējā sabiedrība ir apstākļu spiesta attīstīt šīs prasmes gan lielajiem, gan mazajiem, lai spētu izdzīvot mūsdienu pasaulē.
Šodienas mainīgajā pasaulē, kurā mēs dzīvojam, ik uz soļa ir jāsastopas ar pārmaiņām gan sociālajā, gan politiskajā sfērā. Šīs pārmaiņas ietekmē pat vismazāko sabiedrības daļu – pirmsskolniekus. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai skolotāji un vecāki attīstītu bērnos gribasspēku jau no agras bērnības. Lai viņi paši tiektos pēc zināšanām, prasmēm un iemaņām.
Ģimene ir viena no pirmajām izglītojošajām institūcijām, kurā bērns apgūst sociālās prasmes. Kaut gan bieži vien vecāki uzskata, ka pirmsskolas vecuma bērni ir par mazu, lai apgūtu sociālās prasmes. Ir ļoti svarīgi jau šajā vecumposmā sarunāties ar bērnu, darboties kopīgos pasākumos, ļaut bērnam palīdzēt pieaugušo darbos, apmeklēt dažnedažādus pasākumus utt. Kā zināms, tad pirmsskolniekam nav savas pieredzes, līdz ar to, viņš atdarina savus vecākus un skolotājus. Tikai atdarinot, bērnam ir iespēja ar pieaugušo palīdzību papildināt savu pieredzi.…
