Ernsts Gliks

Dzimis 10.novembrī Vācijā, Saksijas pilsētiņā Vetīnā, kā mācītāja dēls.
Pirmās mācibas baudījis mājās no tēva, tad iestājies Altenburgas ģimnāzijā, kuras kursu veiksmīgi pabeidzis. Izglītojies Vitenbergas, vēlāk Leipcigas augstskolās, kur studēja vecās valodas un teoloģiju.
1673.gadā ieradās Rīgā un pārcēlās uz Vidzemi, kur mācījās latviešu un igauņu valodu. Gribēdams tulkot latviešu valodā bībeli, Gliks no jauna studēja bībeles orģinālvalodas pie Edeardi. Brauca uz Vāciju papildināties veco valodu (senebreju un grieķu) zināšanas.
1680.gadā Gliks atgriezās Vidzemē un drīz dabūja mācītāja vietu Daugavgrīvā, kas tomēr drīz bija jāatstāj līķa sprediķa dēļ, kurā Gliks savu amata priekšgājēju T.Betulīnu kā dzērāju pazudināja ellē. Tajā pašā gadā, it kā parbaudot savas latviešu valodas zināšanas, viņš pārtulkoja Fišera sastādīto katķismu, kas vēlāk noderēja par mācību līdzekli paša ierīkotajās skolās. 1681.gadā Fišera uzraudzībā Gliks sāka tulkot bībeli.
Kopš 1683.gada Ernests bija mācītājs Alūksnē. Līdztekus darbam pie bībeles viņš nodibināja savā draudzē trīs latviešu skolas, gādāja arī par vācu un krievu skolām, iemācījās krievu valodu utt.
Ziemeļu kara laikā, 1702.gada 26.augustā, krievi, Šeremetjeva vadībā, ieņēma un izpostīja Alūksni. Gliks kopā ar ģimeni kā gūsteknis tika aizvests uz Krieviju. Drīz tomēr viņš kļuva Maskavā par ģimnāzijas direktoru un darbojās arī literatūrā. Gliks miris 5.maijā un apglabāts Mskavā. Glika audžu meita Marta Skavronska kļuva par Pētera Pirmā sievu, bet pēc viņa nāves - par Krievijas carieni Katrīnu I.…