Author:
Evaluation:
Published: 30.01.2017.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 19 units
References: Used
  • Research Papers 'Drukātās preses attīstības perspektīva', 1.
  • Research Papers 'Drukātās preses attīstības perspektīva', 2.
  • Research Papers 'Drukātās preses attīstības perspektīva', 3.
  • Research Papers 'Drukātās preses attīstības perspektīva', 4.
  • Research Papers 'Drukātās preses attīstības perspektīva', 5.
  • Research Papers 'Drukātās preses attīstības perspektīva', 6.
  • Research Papers 'Drukātās preses attīstības perspektīva', 7.
  • Research Papers 'Drukātās preses attīstības perspektīva', 8.
  • Research Papers 'Drukātās preses attīstības perspektīva', 9.
  • Research Papers 'Drukātās preses attīstības perspektīva', 10.
  • Research Papers 'Drukātās preses attīstības perspektīva', 11.
  • Research Papers 'Drukātās preses attīstības perspektīva', 12.
  • Research Papers 'Drukātās preses attīstības perspektīva', 13.
  • Research Papers 'Drukātās preses attīstības perspektīva', 14.
  • Research Papers 'Drukātās preses attīstības perspektīva', 15.
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
2.  Preses digitalizācija    7
3.  “Newsweek” pāriešana uz ciparu    8
  Nobeigums    10
  Izmantotās literatūras saraksts    12
  Pielikums    13
Extract

Nobeigums
Drukātā prese pašlaik pārdzīvo grūtos laikus. Top acīmredzami, ka eksistēt agrākā veidā avīzēm un žurnāliem nav viegli. Tomēr pilnīgi izzust tai neviens nedos. Arī Interneta laikmetā cilvēki patērē ziņas un informāciju, taču avīžu biznesa nelaime ir tā, ka daudzi vairs negrib par to maksāt. Internets ir pieradinājis lasītājus pie „bezmaksas” informācijas, lai gan ziņu savākšanā un apstrādē ieguldīts daudzu cilvēku darbs un ievērojami resursi. Mediju nama valdes priekšsēdētājs Armands Puče secina: „Kas notiks ar presi? Cilvēks, kas varētu atbildēt uz šo jautājumu, tiktu apzeltīts, jo pasaules drukātie mediji ar atbildes meklēšanu nodarbojas pēdējos divdesmit gadus. Miljardi ir iztērēti, bet atbilžu nav.” Daži nelabvēļi tikai priecātos par drukāto avīžu izzušanu, taču viņi neņem vērā, ka laikrakstu redakcijas joprojām saražo lielāko daļu sabiedrībai svarīgo ziņu. Interneta portāli bieži vien tikai barojas no šīs informācijas paliekām. Ja tiktu slēgtas daudzas avīzes, sabiedrībai būtu daudz mazāk iespēju uzraudzīt politiķus un atmaskot korupciju. Tas kaitētu arī politisko diskusiju kvalitātei un atradinātu cilvēkus no drukātā vārda lasīšanas. „Internets padarīja sabiedrību stulbāku,” uzskata žurnālists, Latvijas Universitātes pasniedzējs Kārlis Streips.
Pamattendences un nākamo izmaiņu virziens jau ir zināms - tas ir tā saucamais multimediāls veids, tātad radāmā kontenta izplatīšana izmantojot visus tehnoloģiski iespējamus veidus. Visticamāk, papīru izdevumus gaida pilnīga ciparu transformācija. Īstenībā, izmaiņas preses kontenta ražošanā runā nevis par tradicionālās drukas nāvi, bet par jaunā, ciparu gadsimta sākumu izdevēju sfērā. Daudzi eksperti mēdiju jomā taisnīgi norāda uz to, ka Internets dod ievērojami lielāku brīvību lasītājam. Gan avotu izvēlē, gan informācijas patērēšanas veidos, stimulē viņu veidot dialogu, un, faktiski, tieši piedalīties ziņu veidošanā. Bet pāreja ciparu formātā rada izdevējiem jaunas problēmas. Galvenā no tiem - pieprasītā kontenta radīšana, iziešana uz savu patērētāju, tā uzticības iekarojums. …

Author's comment
Editor's remarks
Atlants