Tomariņu aka, manuprāt, bija mājas vēstures un cilvēku likteņu savijuma simbols. Romāna galvenā ideja ir parādīt lasītājam, ka ne vienmēr mīlestība cilvēka dzīvē ir dominējošā. Tie var pildīt savus pienākumus, bet tādā veidā viņi savas emocijas iesloga sevī kā ūdeni akā. Taču, pēc manām domām, vienmēr ir jāklausa savas sirds, nevis prāts, tikai tad lēmums būs pareizais. Dzīve tāpat ir īsa, kāpēc tā būtu jātērē tam, pie kā netiecas tava dvēsele. Nav zināms, vai Laura ar Rūdolfu būtu laimīgāka, bet dažreiz ir jāpakļaujas savai sirds balsij, kas novedīs uz pareizā ceļa.…
