Pasaka "Sarkanā puķe" ir ļoti bēdīga. Bēdīgi, ka laime un sāpes dzīvo blakus cilvēkam. Jebkurā sabiedrībā blakus mums dzīvo dažādi cilvēki. Ir daudz cilvēku ar sevišķām vajadzībām. Valsts rūpējas par šiem cilvēkiem, bet arī sabiedrībai vajag sniegt palīdzību un sapratni, pieņemt viņus tādus, kādi viņi ir. Pasakā "Sarkanā puķe" meitene ir invalīde. "Viņa negāja, kur bija ļaudis, jo kaunējās no savām kājām. Tikai vecais pils dārznieks viņu mīlēja. Viņš mīlēja to ar žēlumu." Viņas velēšanas bija dzīvot tāpat kā apkārtējie cilvēki, būt piederīgai sabiedrībai. Viņa gribēja apsveikt princi dzimšanās dienā, bet paklupa. "Pie beidzamām kāpnēm viņa paklupa un atsedzās viņas kroplās kājas. Princis smējās un visi smējās." "Meitene apsedza seju ar rokām un vaidēdama kāpa lejā. Viņas sāpes bija tik lielas, bet viņas krūtis bija degošs izsalkums, viņai gribējās vēl rūgtāku sāpju. Viņa ielēca upē un kļuva par ūdensmeitu." Šī pasaka atspoguļo dziļu emocionalitāti un iekšējas sāpes.…
