“Psiholoģija ir zinātne, kas nodarbojas ar psihisko parādību pētīšanu un zināšanu izmantošanu, lai veicinātu cilvēku spēju attīstību un apmierinātību ar dzīvi.” [ .111]
Psiholoģiskie priekšstati sāka veidoties jau Senajā Grieķijā , bet psiholoģija kā zinātne radās tikai 19. gs. otrajā pusē uz filozofijas, fizioloģijas un fizikas pamata. Pirmo zinātnisko darbu eksperimentālajā psiholoģijā “Psihofizikas pamati” 1860. g. uzrakstīja G. Fehners, un pirmo psiholoģisko laboratoriju
(kas vēlāk pārvērtās par institūtu) izveidoja V. Vunts 1879. g. Leipcigā.
20. gs. sākumā veidojās dažādi virzieni:
psihoanalīze – “psiholoģijas virziens, ko nodibināja Z. Freids 20. gs. sākumā un kas attīstīts viņa sekotāju darbos. Pēc psihoanalīzes cilvēka psihi veido tās apzinātā un neapzinātā daļa, un cilvēka darbību virzošie spēki atrodas psihes neapzinātajā daļa.” [ .108]
geštaltpsiholoģija – “psiholoģijas skola, kas tiks izveidota mūsu gs. sākumā. Galvenā geštaltpsiholoģijas ideja ir tā, ka psihiskā dzīve sastāv nevis no atsevišķām izjūtām, kas mehāniski savienojas pēc asociācijas principiem, bet parādās kā nesadalīts veselums – tēls.” [ .48]…
