Iekarojumi Āfrikā
Vislielāko varenību un slavu Ēģipte sasniedza 2. gt. vidū p.m.ē.
Faraons tajā laikā pakļāva savus dienvidu kaimiņus nūbiešus. Tiem nācās maksāt faraonam nodevas. Zelts, ziloņkauls, dārgas koka šķirnes, citas vērtīgas lietas un arī melnie vergi ceļoja no Nūbijas uz Memfisu. Faraons pakļāva arī rietumos dzīvojošās klejotāju un ganu ciltis – lībiešus.
2. gt. p.m.ē. izveidojās arī kaujas ratu vienības. Tie bija zirgu vilkti divriči. Tajos kājās stāvēja divi karavīri: viens vadīja pajūgu, otrs šāva ar loku. Augstākie virsnieki bija faraona dēli un augstmaņi.
Iekarojumi Āzijā
Visnozīmīgākie bija iekarojumi ziemeļos no Ēģiptes. Vidusjūras austrumu piekrastē, kur tagad ir Palestīna, Izraēla, Libāna un Sīrija, tolaik dzīvoja dažādas tautas. Te bija izveidojušās vairākas nelielas valstiņas. Ēģiptes faraoni veica neskaitāmus karagājienus, līdz beidzot sīkās piekrastes valstiņas atzina Ēģiptes virskundzību.
2. gt. beigās p.m.ē. Ēģiptes spēki sāka novājināties. Tā vienu pēc otras zaudēja iekarotās teritorijas - 525. g. p.m.ē. Ēģipti iekaroja Ahamenīdu lielvalsts, bet 331. gadā p.m.ē. Maķedonijas valsts.
…
