Mazais Andulis aiz garlaicības un aiz tā, ka nav viņam kas visu paskaidro sastrādāja blēņas. Vienreiz viņš meta kaķēnu, tikai tāpēc, lai redzētu vai tas spēj nokrist savādāk. Otrreiz viņš nosita kovārnēnu. Ja viņam būtu kāds, kurš būtu kopā ar viņu, pavadītu laiku un spēlētos, tad varbūt Andulis nedarītu šādus nejaukus darbus. Tad viņš saņēma mācību no krusttēva Klāva, kura man arī nelikās pieņemama, bet rezultāts bija panākts. Šoreiz varbūt šis fragments nav kā labākā mācība, ne bērniem, ne pieaugušajiem, bet beigu beigās jau viss bija jauki un nokārtojies. …
