-
Nauda
| Nr. | Chapter | Page. |
| Naudas aprites aizsākumi Latvijas teritorijā | 2 | |
| Romiešu monētas | 2 | |
| Bezmonētu periods | 3 | |
| Dirhemi | 3 | |
| Denāri | 3 | |
| Sudraba stienīši | 4 | |
| Bizantijas monētas | 4 | |
| Nauda Latvijas teritorijā Livonijas konfederācijas laikā | 5 | |
| Marka un lote | 5 | |
| Rīgas Bīskapijas monētas | 5 | |
| Gotlandes un Libekas naudas aprēķina sistēmas | 5 | |
| 1422. – 1426. gada naudas reforma | 6 | |
| Rīgas Arhibīskapijas monētas | 6 | |
| Livonijas ordeņa valsts pirmās monētas | 6 | |
| Nauda un cenas | 7 | |
| Citzemju monētu izplatība Livonijā | 7 | |
| Dukāts | 7 | |
| Grasis | 8 | |
| Dālderis | 8 | |
| Nauda Latvijā poļu un zviedru laikos | 9 | |
| Nauda Rīgā, Vidzemē un Latgalē poļu varas laikā | 9 | |
| Nauda Rīgā un Vidzemē zviedru laikos | 9 | |
| Krievijas nauda Latvijā | 10 | |
| Krievijas monētu izlaidumi | 10 | |
| Krievijas monētu izlaidumi | 11 | |
| Okupācijas varu un apstākļu radītā nauda | 12 | |
| Vācu okupācijas iestāžu naudas zīme | 12 | |
| Liepājas pilsētas pašvaldības naudas zīmes | 12 | |
| Rīgas strādnieku deputātu padomes naudas zīmes | 12 | |
| Rīgas pilsētas naudas zīmes | 13 | |
| Nauda Latvijā 1918 – 1940 | 13 | |
| Nauda valsts tapšanas gados | 13 | |
| Latvijas rublis | 13 | |
| Zelta franks un zelta lats | 14 | |
| Latvijas Bankas dibināšana | 14 | |
| Latvijas monētas | 15 | |
| Vacijas monētas Latvijas okupācijas laikā | 15 | |
| KSFPR un PSRS 1921. – 1957. gadā kaltās monētas | 16 | |
| Latvijas nacionālās valūtas atjaunošana | 17 | |
| Emisijas bankas atjaunošana Latvijā | 17 | |
| Latvijas rublis | 17 | |
| Lats un santīms | 18 |
Senākā līdz šim Latvijas teritorijā atrastā nauda ir romiešu monētas. Tās šeit nonakušas galvenokārt pa t. s. dzintara ceļu, kas aizsākās Karnuntas pilsētā pie Donavas (tag. Ungā-
rijā), tad cauri Klodzko ielejai virzījās uz Baltijas jūru, tālāk gar tās krastu līdz senprūšu zemei Sembijai (Kaļingradas apgabals), visbeidzot, šķērsojot Klaipēdas novadu, sasnie-
dza Kurzemes piekrasti. Otrs bija jūras ceļš, kas aizsākās Gallijas provincēs un Reinas
novadā, nāca no Utrehtas pilsētas apkaimes (tag. Holandē), apliecās apkārt Jitlandes pus-
salai un pāri Baltijas jūrai turpinājās līdz Ordas, Vislas, Nemunas un Daugavas grīvai.Ie-
spējams, daļa romiešu monētu Latvijā nokļuva arī no Romas impērijas austrumu daļas –
cauri Melnās jūras piekratses pilsētām un tālāk pa Dņepras – Daugavas ūdensceļu.
Par romiešu monētām lielākoties maksāts ar dzintaru, bet Latvijas vidus un austrumda-
ļas iedzīvotāji, kam dzintara nebija, pret monētām mainīja kažokādas, vasku, medu.…
ROMIEŠU MONĒTAS (1. – 4. GS.) Senākā līdz šim Latvijas teritorijā atrastā nauda ir romiešu monētas. Tās šeit nonakušas galvenokārt pa t. s. dzintara ceļu, kas aizsākās Karnuntas pilsētā pie Donavas (tag. Ungā- rijā), tad cauri Klodzko ielejai virzījās uz Baltijas jūru, tālāk gar tās krastu līdz senprūšu zemei Sembijai (Kaļingradas apgabals), visbeidzot, šķērsojot Klaipēdas novadu, sasnie- dza Kurzemes piekrasti. Otrs bija jūras ceļš, kas aizsākās Gallijas provincēs un Reinas novadā, nāca no Utrehtas pilsētas apkaimes (tag. Holandē), apliecās apkārt Jitlandes pus- salai un pāri Baltijas jūrai turpinājās līdz Ordas, Vislas, Nemunas un Daugavas grīvai.Ie- spējams, daļa romiešu monētu Latvijā nokļuva arī no Romas impērijas austrumu daļas – cauri Melnās jūras piekratses pilsētām un tālāk pa Dņepras – Daugavas ūdensceļu. Par romiešu monētām lielākoties maksāts ar dzintaru, bet Latvijas vidus un austrumda- ļas iedzīvotāji, kam dzintara nebija, pret monētām mainīja kažokādas, vasku, medu. Nav drošu ziņu, ka romiešu monētas Latvijas tertorijā kādreiz būtu veikušas naudas fun- kcijas mūsdienu izpratnē, bet kā maiņaslīdzeklis tās neapšaubāmi ir lietotas. Par to, ka šīs monētas uzskatītas par vērtīgām un pat viņsaulē noderīgām, liecina tas, ka monētas kā rit- uālpiedeva dotas mirušajiem līdzi kapā. Veselas 17 romiešu monētas atrastas agrā dzelzs laikmeta kuršu apbedījumos Rucavas Mazkatužu kapulaukā (Liepājas raj.). Piemēram, kādā vīrieša apbedījumā bija imperatoru Adriāna (117-138) un Marka Aurēlija (161-180), kā arī viņa sievas Faustīnas Jaunākās monētas, bet turpat līdzās arī vietējās izcelsmes bro- nzas stopa saktas, spirālgredzeni, dzelzs izkapts, duncis, uzmavas cirvis un uzmavas šķē- pa gals. Savukārt Medzes pagasta Kapsēdes kapulaukā atrastas 22 sudraba un 7 bronzas monētas. Domājams, romiešu monetas Latvijā izmantotas arī kā izejviela sīkāku bronzas priekšmetu izgatavošanai. Sestercijs – kalts Romas impērijā Antonīna Pija (138-161) valdīšanas laikā. (bronza, svars-24.04 g, diametrs – 32.5 mm.) Denārijs – kalts Romas impērijā 140. – 144. g. Antonīna Pija valdīšanas laikā. ( Ag, 2.90 g, diametrs – 17.0 mm. )
