-
Politikas un morāles attiecības
Nr. | Chapter | Page. |
IEVADS | 3 | |
UZSKATI PAR MORĀLES UN POLITIKAS ATTIECĪBĀM. ĪSS JAUTĀJUMA VĒSTURES APSKATS | 5 | |
ARISTOTELIS PAR POLITIKU UN MORĀLI | 7 | |
MAKJAVELLI UN MAKJAVELLISMS | 11 | |
SECINĀJUMI | 15 | |
IZMANTOTA LITERATŪRA | 17 |
Sabiedrības uzticēšanās politiķiem gan Latvijā, gan citās valstīs ir samērā zema, viens no šīs zemās ticamības iemesliem ir uzskats par politiskās vides amoralitāti vai politikas procesā valdošiem zemiem morāles standartiem.
Jautājums – vai politika var būt morāla – ir mūžsens. Tas bijis aktuāls kopš seniem laikiem, jo politiskajā praksē valda tādas rīcības metodes un attiecību formas (vardarbība, meli), kuras nav savienojamas ar morāli. Galvenā problēma slēpjas šeit ne tikai tā, ka politikā notiek lietas, kuras pēc morāles apziņas loģikas nevar raksturot citādi, kā noziegumus. Pats svarīgākais jautājums ir tas, ka politika cenšas vērtēt šos noziegumus kā pilnībā attaisnotus, dažreiz pat varonīgus. Valdnieki var iznīcināt tūkstošiem cilvēku, bet uzskatīt, ka viņu rīcība ir pareiza un taisnīga.
Mūsdienu politiskās filozofijas zinātnē dominē uzskats, saskaņā ar kuru politika un morāle ir atšķirīgu jomu kategorijas, morāles ietekme uz politiku vispār nav pieņemama, pat otrādi, morāles ietekme uz politiku var būt tikai negatīva un deformējoša, politika kā profesija vispār nav saskaņojama ar morāli.…
Referātā ir īss skatījums uz jautājuma vēsturi, lai apzinātos viedokļu dažādību tiek izanalizēti Aristoteļa („Nikomaha ētika”, „Eudēma ētika”, „Lielā ētika”, „Politika”) un Makjavelli („Valdnieks”, „Apsvērumi par Tita Livija pirmo dekādi”). Nobeigumā ir secinājumi, kas izriet no divu filozofu pozīciju analīzes.