Televīzijā tika atainots arī tas, kas nebija pieminēts ziņu portālos, piemēram, antifašistu skaļās klaigas un sacelšanās pret kārtības sargiem.
Ārzemju medijos varēja novērot viedokli „pret gājienu”. Manuprāt, ārzemēs īsti nav priekšstata par to, ko īsti darīja latviešu leģionāri, jo viņi neiedziļinās Latvijas vēsturē, bet gan skatās uz Otro Pasaules karu kopumā. Tāpēc arī viņi domā, ka šis ir nacistu gājiens. Nevienā no manis apskatītajiem ārzemju medijiem nav pieminēti ne „Daugavas vanagi”, ne brāļu kapi Lestenē. Viņiem galvenais ir uztaisīt kādu sensāciju un iegūt vairāk raksta skatījumus, nekā atklāt, kāda ir šī gājiena patiesā nozīme. Ārzemju mediji bija skopi ar bildēm un kopumā vispār pievērsa mazu uzmanību šim notikumam.
Skatoties uz notikumiem kopumā var secināt, ka šis 16.marta piemiņas pasākums ir zaudējis savu sākotnējo nozīmi – pieminēt un godināt kaujās kritušos kareivjus, kuri cīnījās par brīvu Latviju. Šis ir kļuvis par politiskās nostājas rādītāju, ko var secināt arī pēc E.Cilinska atstādināšanu no amata, kura sakarā rodas jautājums, kāda ir atšķirība 16.martam un 9.maijam, jo 9.maijā Rīgas mērs Nils Ušakovs izklaidējas pie Uzvaras pieminekļa, bet E.Cilinskis nedrīkst godināt latviešu leģionāru piemiņu.
…
