Seismisko risku mazināšanas stratēģija un risku novēršana pilsētvides plānošanā

Seismiskie mikro-zonu pētījumi
Seismiskā mikrozona (SM) ir derīgs instruments, ko izmanto, lai analizētu vietējos seismiskos draudus, identificējot teritorijas, kurās ir homogēna seismiskā uzvedība. SM pētījumu analīzes jomā parasti ietilpst apgabali, kas ir apbūvēti vai tiek būvētes, tādējādi izslēdzot tās teritorijas, kuras nav apbūvētas. Pamatojoties uz ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem novērojumiem ģeologam ir jāatjauno trīsdimensiju modelis, lai pietiekami plašā mērogā konstatētu vietējos apstākļus, kas var būtiski mainīt gaidāmās seismiskās kustības raksturlielumus vai radīt attiecīgas pastāvīgas konstrukcijas un infrastruktūras deformācijas. Seismisko mikrozonēšanas pētījumu ietvaros faktiski ir iespējams noteikt un raksturot stabilas teritorijas, kas ir jutīgas pret vietējo amplifikāciju, un teritorijas, kuras pakļautas nestabilitātei, piemēram, zemes nogruvumi, virsmas pārrāvumi, ko rada defekti un dinamika augsnes sašķidrināšanās. Šie pētījumi ir svarīgs mācību līdzeklis ar dažādām izmaksām, atkarībā no detalizācijas pakāpes, kādu vēlās sasniegt: - 1. līmenis ir faktisko SM pētījumu ievads, jo tas sastāv no jau esošu datu kopuma, kura mērķis ir kvalitatīvi sadalīt teritoriju mikrozonās ar homogēnu seismisko uzvedību; - 2. līmenis ievieš kvantitatīvo elementu, kas saistīts ar viendabīgajām zonām, vajadzības gadījumā izmantojot papildu mērķtiecīgus apsekojumus, nosakot faktisko SM karti; - 3. līmenis sniedz SM karti ar padziļinātu informāciju par teritorijām, kuras ir pakļautas nestabilitātei, gadījumos, kad ir sarežģītas ģeoloģiskas un ģeotehniskas situācijas, kuras nevar atrisināt ar vienkāršotām metodēm, vai arī ja pētāmās teritorijas paplašināšanai ir ērtāk veikt detalizētu globālu analīzi. Seismiskā mikrozonēšna ir efektīvs instruments seismiskā riska samazināšanai, jo tas jau no pašiem pirmajiem pilsētplānošanas posmiem ļauj novērtēt teritorijas seismiskos draudus, ņemot vērā galvenokārt urbanizētas un urbanizētas teritorijas; tas ļauj vadīt jaunās intervences mazāk bīstamās teritorijās un tādējādi plānot riska mazināšanas pasākumus apgabalos, kuros tas ir īpaši svarīgs jautājums. …