Reiz sensenos laikos dzīvoja divi pusbrāļi - Ūdens un Uguns. Viņu vecāki bija satikušies, kad abi bija vēl mazi, tāpēc tie bija kopā jau kopš bērnības. Viņi bija kā īsti brāļi, tos nespēja šķirt nekas. Viņi kopā spēlējās, uzauga, darīja blēņas, kopā izcieta saņemtos sodus. Tie bija saistīti kā ar saiti.
Visa ģimene dzīvoja dziļi mežā. Kādu dienu pie brāļu mājas durvīm pieklauvēja kāds vecs kungs. Vecāki bija devušies uz pilsētu pēc dažādām saimniecības precēm, tāpēc brāļi bija vieni mājās.
